Bieži gadās, ka stundai tiek dots uzdevums sagatavot sakāmvārdus ar vārdu sniegs vai mīklas par sniegu. Zemāk jūs atradīsit labāko no tiem. Ir arī sakāmvārds vārdam sniegs ar un bez atbildēm, jo viņiem visiem ir viens un tas pats pavediens. Noslēpums ir arī par sniegpārslu, kas, tāpat kā smilšu grauds, nokrīt no debesīm. Ar vārdu sniega mīkla izklaidēs bērnus un pieaugušos.
- Zvaigznīte riņķoja
Gaisā mazliet
Sat un izkusis
Uz manas plaukstas. - Viss ir kā viena gala zvaigzne,
un ņem to - tik ūdeņains! - Galdauts ir balts visā pasaulē.
- Balta sega gulēja uz zemes,
Ir pienācis vasara - tas viss ir nokritis. - Zaķis ir pūkains, bet astes nav.
- Baltais Tikhons, kur iet -
paklāji. - Sēž vispār,
nevienam nav bail. - Pagalmā stāv kalns
un būdā ar ūdeni. - Lidoja Polkāns:
balts kaftāns - bez pogām. - Visu ziemu mierīgi guļ laukos,
Un pavasarī viņš aizbēgs ar troksni. - Slinki gulēja, gulēja
Un pavasarī es ieskrēju upē. - Dzimis kluss un dzīvo klusumā
Un kā viņš mirs, jo beluga rūc. - Karsē ziemā, kūst pavasarī, mirst vasarā,
Un rudenī atdzīvojas un aptver visu zemi. - Es nāku - visi ir skaļi priecīgi
Es aizeju - visi atkal ir laimīgi. - Viņš silda ziemā, gruzd pavasarī,
Mirst vasarā, atdzīvojas rudenī. - Viņš gulēja, gulēja un pavasarī ieskrēja upē.
- Viņš visu laiku ir aizņemts,
viņš nevar iet veltīgi.
Viņš iet un krāso visu baltu
ko viņš redz pa ceļam. - Balta sega gulēja uz zemes,
Ir pienācis vasara - tas viss ir nokritis. - Pūta vējš un sals
Viņš atnesa mums sniegu no ziemeļiem.
Tikai kopš tā laika
Uz mana stikla ... - Lido baltas pārslas
Mierīgi kritu, riņķoju.
Visapkārt viss kļuva balts.
Kā sliedes tiek slauktas? - Ziema ir ar izcilām kažokādām:
Tas ir maigi balts ... - Rudenī -
Esmu dzimusi
Pavasarī -
Es mirstu
Ziemā -
Es sildu zemi. - Viņš visu nakti lidoja no debesīm
Un no rīta nepazuda
Ārpus loga viss kļuva balts
Beidzot ir pienākusi ziema. - Bel, jā, ne cukurs.
Kāju nav, bet tā nāk. - Krokainais, krokainais baltais bars,
Viņš sēdēja uz zemes - kļuva par kalnu. - Zeme bija klāta ar vāliem -
Ārā balts un balts.
Šīs baltās pūkas
Nav piemērots perinki. - Viņš ilgi staigāja, viņš mierīgi staigāja,
Dažreiz braši riņķoja.
Es ieliku zemi baltā krāsā
Un uzreiz nomierina. - Balts kā krīts
Viņš lidoja no debesīm.
Es gulēju ziemā
Viņš aizbēga uz zemes. - Viņš visu laiku ir aizņemts,
Viņš nevar iet veltīgi.
Viņš iet un krāso baltu krāsu
Viss, kas pa ceļam redzams. - Viņš lido baltā ganāmpulkā
un dzirksti lido.
Viņš ir forša zvaigzne kūst
plaukstā un mutē. - Slēpotājiem viņam jābrauc,
Mums ir jāizveido balts cietoksnis,
Uz kokiem ģērbties
Ziemā viss apkārt sudrabaini. - Balta sega
Nav darīts ar rokām.
Ne aušana un negriešana -
No debesīm uz zemi nokrita. - Uz kokiem, pie krūmiem
Ziedi krīt no debesīm.
Balts, pūkains,
Tikai nav smaržots. - Viņš vispār apsēžas, nebaidās no neviena.
- No manis ziemā, tāpat kā vasarā,
Viss uzziedēja baltā krāsā. - Balts punduru pūķis
Cirtas, vērpšana no rīta.
Nesaskrāpj un neuzkož -
Tas vienkārši lido tik-tā. - Bez spārniem, bez kājām -
sēž uz koka.
- Bez spārniem, bez kājām lido baltas mušas.
- Balts, tāpat kā krīts, lidoja no debesīm.
Viņš ziemā gulēja, bēga uz zemes.
- Pūkains plīvurs pārklāja visu lauku.
Tās bija mīklas par pirmo sniegu, snigšanu un sniegpārslām. Viņi izklaidēs visu klasi un pastāstīs par ledu un tā veidošanās procesu. Ja bērniem šis tilpums ir mazs, pastāstiet viņiem, kā ziemā sniegs klāj zemi vai cik daudz lietus nokrita no debesīm.